Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcijā Rīgas Porcelāna muzejā būs izstādīti porcelāna priekšmeti no muzeja krājuma, mākslinieces un viņas ģimenes kolekcijām, kā arī deponējumi no privātpersonām. Ekspozīcijā būs apskatāmi gan mākslinieces “porcelāna perioda” darbi, gan vēlākajās desmitgadēs tapušie keramikas mākslas darbi. Izstāde piedāvās iespēju atklāt Valentīnu Aksjonovu kā oriģinālu mākslinieci, dziļāk iepazīt viņas mākslas nianses un atklāt vai atsaukt atmiņā to savdabīgo laikmetu, kurā attīstījās un izpaudās mākslinieces talants, nepiekāpīgais gars un darba spējas. Porcelāna mākslas un dizaina interesentiem būs īpaši interesanti apskatīt iepriekš neredzētas porcelāna formas – darbus, kas tapuši, lai piedalītos izstādēs, pretendētu uz dalību Mākslinieku savienībā un ļautu iekļauties profesionālajā mākslas vidē ārpus rūpnīcas štata.

Valentīna Aksjonova (1941) ir akadēmiski izglītota keramiķe, kura no 1969. līdz 1977. gadam strādāja Rīgas Porcelāna rūpnīcā. Viņas darbs ietvēra jaunu produkcijas formu izstrādi, tostarp ikdienas priekšmetus. Nepilnos desmit darba gados tapa priekšmeti, kas iespējams vēl joprojām ir atrodami Latvijas iedzīvotāju mājās – salvešu turētāji, bērnu trauku komplekti, trauki kompotam un citas funkcionālu priekšmetu formas, kas diemžēl ražošanā tā arī nenonāca. Savas profesionālās darbības laikā māksliniece veidoja arī reprezentatīvos priekšmetus, piemēram, lielizmēra vāzi “Lotoss”, kura kalpoja par pamatu augstvērtīgiem apgleznojumiem citu mākslinieku, rūpnīcas kolēģu izpildījumā. Arī pati V. Aksjonova izstrādāja dekorus rūpnīcas produkcijas rotāšanai. To skaits gan ir neliels, jo priekšroku māksliniece deva pati savu darbu unikāliem autorapgleznojumiem.

Rūpnīcā labs kontakts izveidojās ar citām māksliniecēm, kurām bija radošas ambīcijas ārpus tiešajiem darba pienākumiem, piemēram, keramiķi Sarmīti Mundi u.c., savukārt profesionālās mākslas vidē koleģiālas attiecības izveidojās ar Latvijas keramikas guru Pēteri Martinsonu un māksliniekiem no citām valstīm, kas sastapti simpozijos Mākslinieku jaunrades namā Dzintaros, Jūrmalā, izstādēs, komandējumos un ceļojumos ārpus Latvijas.

70. un 80. gados Valentīnas Aksjonovas darbi bija redzami Jauno mākslinieku, Lietišķās mākslas, Keramikas un citās izstādēs. Savukārt pēc darba gaitu noslēguma rūpnīcā, viņas radošā darbība cieši saistījās ar Latvijas profesionālo keramiķu vidi. Māksliniece strādāja ar dažādiem materiāliem, tostarp mālu, šamotu, akmensmasu, vairāku materiālu apvienojumu, eksperimentēja ar pigmentiem un glazūrām, radot unikālus apgleznojumus. Līdzīgi kā citi keramiķi, viņa pelnīja iztiku, nododot sīkākus darbus Mākslas fonda salonveikalos un veicot lielākus pasūtījumus, piemēram, interjera noformējumus dažādām iestādēm Maskavā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 90. gados, līdzīgi kā daudzas tā laika radošās personas, Valentīna Aksjonova izveidoja pati savu darbnīcu, īsu brīdi dalot to ar citiem Rīgas Porcelāna rūpnīcas kolēģiem. Kā māksliniece atzīst, viņas durvis vienmēr bija vaļā – gan kolēģiem, gan topošajiem profesionāļiem, īpaši viņas mīļākajā vietā – ceplī lauku mājās, 100 km no Rīgas, kur tika uzbūvēta īpaša apdedzināšanas krāsns, kas sasniedz 1600 °C temperatūru. “Dziļi mežā, lai nevienam netraucē liesmas pa skursteni,” smejas māksliniece, kura vienā brīdī arodu tomēr metusi pie malas, piepildījumu rodot biškopībā un dažādu citu amatu fundamentālā izzināšanā. 

Izstādi pavada informatīva brošūra, kas bez maksas būs pieejama ikvienam izstādes apmeklētājam klātienē un iekļauj neeksponētus priekšmetus no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma un mākslinieces ģimenes kolekcijas. Kā arī “Porcelāna TV” intervija ar mākslinieci tiešsaistē, Rīgas Porcelāna muzeja Youtube kanālā. Intervijas ar porcelāna mākslas un rūpniecības jomā iesaistītām personām “Porcelāna TV” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Izstāde Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies no 2024. gada 13. decembra līdz 2025. gada 09. februārim.

Publicitātes attēls:

Izstādes plakāts. Salikuma autors Arnis Stasaitis / RPM. 2024.

Plakātā izmantots attēls - Dekoratīvs šķīvis. Zemglazūras apgleznojuma autore V. Aksjonova. Autordarbs. 1980. Priv. īp.