Solvitas Zāles personālizstādē “Sarunas pie kafijas” būs skatāms mākslinieces jaunāko darbu cikls, veidots īpaši Rīgas Porcelāna muzejam. To papildinās neliela retrospektīva izlase no senākiem mākslinieces darbiem. “Darbu kompozīcijas izvēlējos ieturēt minimālisma estētikā. Pielietoju gan dizainisku formu stingrību, gan arī brīvu pieeju formveidei,” stāsta māksliniece. Aplis, puslode un taisnstūris ir trīs atslēgas figūras, kas ir bijušas klātesošas visā Solvitas Zāles daiļradē, un tagad ir izmantotas kā kompozicionāls kods arī jaunākajos darbos izstādei “Sarunas pie kafijas”.

Pirmā saskare ar porcelānu Solvitai Zālei (1942) bija gan Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), gan Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas (tagad – Latvijas Mākslas akadēmija) Keramikas nodaļā izcilā keramiķa un rūpnieciskā dizaina pamatlicēja keramikā, profesora Georga Kruglova vadībā. Tolaik topošā māksliniece porcelānu izvēlējās pat savam diplomdarbam, 1968. gadā izstrādājot formas servīzei, kas tika atlieta Rīgas Porcelāna rūpnīcā un pēc tam pašrocīgi apgleznota. Šobrīd minētā forma, gan ne diplomdarbs, bet vēlāks, izstādēm atliets eksemplārs, glabājas Rīgas Porcelāna muzeja krājumā. Solvitas Zāles radošais darbs pēc akadēmijas absolvēšanas gan vairāk saistījies ar citiem keramiskajiem materiāliem: mālu, šamotu un akmensmasa, un viņas kā mākslinieces vārds nostabilizējies tieši keramiķu aprindās. Māksliniece strādājusi LPSR Mākslas fonda Keramikas darbnīcā, kur veidojusi etalonus keramikas priekšmetu izlaidei nelielās tirāžās. No 1978. līdz 1993. gadam aktīvi darbojusies kā māksliniece keramikas studijā “Logs”, no 1994. gada – Ķīpsalas keramikas darbnīcā, kur izmantojusi lustras apgleznojumus, kā arī augstas temperatūras apdedzinājumus šamota masai. Vairākkārt rezidējusi Dzintaru radošajā namā un izstādījusies Latvijā un ārvalstīs: Polijā, Francijā, Itālijā un citur. Solvitas Zāles mākslas darbi atrodami muzeju kolekcijās un privātpersonu īpašumā.

Radot darbus personālizstādei “Sarunas pie kafijas”, autore atgriezusies pie porcelāna un eksperimentē ar tā tehnoloģiskajām iespējām. Īpaši aizraujošs ir izrādījies darbs ar tonētu porcelānu: baltu, zilu un tumši brūnu porcelāna masu. Ar brīvu roku veidoti dažādi elementi, piemēram, taisnstūrveida un apaļas plaketes, cilindriskas tējkannas, apaļas bļodiņas, vāciņi, stienīši, stilizētas salvetes, kafijas pupiņas un citi funkcionāli, kā arī dekoratīvi elementi. Priekšmetu virsma vietām atstāta bez glazūras, lai izceltu materiāla skaistumu, vietām minimālistiski apgleznota ar sudrabu un zeltu, kā arī dekorēta ar virsmas uzirdinājumiem: gravējumiem un iespiedumiem. Mākslinieces darbus raksturo elegance un uzmanīga attieksme pret virsmas apstrādi, pārdomāts krāsu salikums un smalkas dekorējuma nianses.

Visi radītie elementi savā starpā ir kombinējami un izkārtojami dažādās kompozīcijās. Vai tas ir dizaina objekts, vai mākslas darbs? Vai tas ir paredzēts kafijas dzeršanai vai arī kafijas kā elementa un procesa abstraktai interpretācijai? Izstāde izvēršas kā saruna vai rotaļa bez noslēguma, jo pasniegšanas un uztveršanas variācijas te ir iespējamas neskaitāmas.

Sarunu ar mākslinieci Solvitu Zāli var noskatīties ŠEIT!

Izstādes darbi ir tapuši ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Attēlā darbi no cikla “Sarunas pie kafijas”. Autore Solvita Zāle. Porcelāns, 2021-2022.
Foto: Gvido Kajons