2023. gadā Rīgas Porcelāna muzejā bija skatāma Sarmītes Mundes un Māras Generes tandēmizstāde, kurā līdzās Generes porcelānam tika izstādīti Mundes akvareļgleznojumi. Kopš 1974. gada S. Munde ik vasaru pavada Igaunijā, Sāmsalā, kur, iedvesmojoties no dabas, ar krāsu kasti tver ziemeļu piejūras dabu un atmosfēras nianses. Tā ir mazāk zināma mākslinieces daiļrades šķautne. Taču šī īpašā, savdabīgā krāsu izjūta ir jūtama arī vairāku gadu desmitu laikā radītajos porcelāna mākslas darbos. Autordarbi, brīvā lējumā vai veidotas formā, gravēti, apgleznoti ar dažādiem sāļiem biskvītā vai glazēti, tie ir radīti toņos, kas nav raksturīgi Rīgas porcelānam, bet vienīgi Sarmītes Mundes darbiem – mēļš kā rītausma pirms saullēkta, zaļganbrūni kā daba saulgriežu laikā, kobaltzilās nokrāsas kā jūras ūdens ap krastmalas oļiem. Jaunrades darbi brīvi pārplūst funkcionālāka rakstura objektos – vāzēs, servīzēs, svečturos, tāpat arī racionālā domāšana un lietu uztvere manifestējas fantāzijas kompozīcijās.

Personālizstādē “Porcelāna plašumos”, kas skatāma Rīgas Porcelāna muzejā, ir apkopoti dažādu periodu darbi. Tie krāšņi atklāj Sarmītes Mundes radošo diapazonu. “Likās nozīmīgi iepazīstināt ar savām radošā darba gaitām porcelānā,” saka māksliniece, vaicāta par personālizstādes saturu. Sarmīte Munde pabeidza studijas Valsts Mākslas akadēmijā (tagad – Latvijas Mākslas akadēmija) 1968. gadā un saņēma valsts norīkojumu darbam Rīgas Porcelāna rūpnīcas Mākslinieciskajā laboratorijā, kur bija atbildīga par dekola zīmējumiem rūpnieciski ražotai produkcijai. Pēc t.s. preiskuranta jeb cenrāža viņa nostrādāja nedaudz ilgāk par gadu 60. un 70. gadu mijā – trauki ar dažiem no viņas radītajiem dekoru dizainiem antikvariātos un iedzīvotāju īpašumā ir atrodami vēl šodien.

Savukārt radošās kompozīcijas porcelānā Sarmīte Munde ir īstenojusi, sākot ar radošo ieceri, tostarp amata prasmes apgūšanu – ģipša jaukšanu modeļiem un formām, modeļu virpošanu, atliešanu, virs un zemglazūras apgleznošanu, kā arī sāļu klāšanu. Apdedzināšana, pēc mākslinieces vārdiem, esot bijusi meistara ziņā. Māksliniece atzīst: “Būdama tuvāk porcelānam, tas aizrāva ar savām īpašībām, iespēju diapazonu un kaprīzēm. Tiecoties pēc porcelāna baltā un nebaltā spožuma, esmu vēlējusies sadzīvot ar tā specifiku – atturīgu grāciju, līnijas un formas tīrību, plastiku, kā arī plašām grafiskām un gleznieciskām iespējām.”

Līdzās citiem kolēģiem arī Sarmīte Munde centās izmantot līguma nosacījumus starp Mākslinieku savienību un rūpnīcu, kas deva iespēju izmantot rūpnīcas materiālo bāzi radošajam darbam. Šādu līgumu iegūt esot palīdzējis Pēteris Martinsons, kurš arī glābis māksliniekus no dažādiem sarežģījumiem, kas radušies radošā procesa laikā. 1996. gadā Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirknis Maskavas ielā (tagad – Latgales iela) pārtrauca darbu, taču 2. iecirknis Mangaļos turpināja sīkražošanu, un Sarmīte Munde paguva īstenot iecerētās kompozīcijas tur.

Sarmītes Mundes personālizstāde – autordarbu ekspozīcija “Porcelāna plašumos” Rīgas Porcelāna muzeja pirmā stāva skatlogos redzama no 2025. gada 14. februāra līdz 6. aprīlim.

Savukārt šķirklis par Sarmītes Mundes “rūpnīcas periodu” ir iekļauts Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniekam Levonam Agadžanjanam veltītajā monogrāfijā, kas Rīgas Porcelāna muzejā būs pieejama, sākot ar 21. februāri.

Attēlā: Sarmītes Mundes personālizstādes "Porcelāna plašumos" plakāts. Plakātā izmantots attēls: Vāzes, autore Sarmīte Munde, autordarbs, foto: Gvido Kajons.