Rīgas Porcelāna muzejs sadarbībā ar Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzeju rīko izstādi “Balts un gleznots. 20. gs. 50. un 60. gadu porcelāns no Rīgas”.

Rīgu un Tallinu saista vēsturiskas porcelāna saites. Igaunijā, Mākslas produktu ražošanas kombināta (Kunstifondi kunstitoodete kombinaadid) darbnīcās mākslinieki dekorēja Rīgas Porcelāna Fabrikā un Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikā, un vēlāk arī Rīgas Porcelāna rūpnīcā ražotos baltos traukus. Rīgas ražotņu gatavā produkcija 20. gs. otrajā pusē, padomju okupācijas laikā, bija ieredzēta arī kaimiņvalstī un ir par pamatu šī brīža intereses vilnim, kad Latvijas iedzīvotāji pārskata savus traukus, lai atrastu “KFK” vai “ARS” zīmi, kas liecinātu par izgatavošanu Igaunijā, un Igaunijas iedzīvotāji pārcilā savus traukus, lai uzzinātu ko vairāk par to īpašumā esošajām servīzēm ar “RPF”, “PFF” vai “RPR” zīmēm.

Lai veicinātu zināšanas un izpratni par Rīgā ražoto porcelānu, Rīgas Porcelāna muzejs un Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejs (ETDM – Eesti Tarbekunsti ja- disainimuuseum) Tallinā sadarbojas un rīko izstādi “Balts un gleznots. 20. gs. 50. un 60. gadu porcelāns no Rīgas”. Ekspozīcijā iekļautas 30 servīzes no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma un privātpersonu deponējumiem. Tās atspoguļo ražošanas procesu 20. gs. 50. gados, kam raksturīga pirmskara resursu izmantošana: formas, krāsas, pat darbaspēks ir no “buržuāziskā” perioda, kuru okupācijas periodā cenšas izdzēst no sabiedriskās apziņas, taču ikdienas praksē – labprāt turpina izmantot. Kā arī dizaina pagriezienu 20. gs. 60. gados jeb t.s. “pēckara modernismu”, kam raksturīga no agrākiem periodiem ļoti atšķirīga estētika, ko savukārt noteica Aukstā kara nepieciešamība vieglās rūpniecības produkciju padarīt pēc iespējas pieejamāku pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Katra servīze, protams, iemieso stāstu pati par sevi – tās forma, dekors ir noteikta autora iztēles auglis. Taču tā arī liecina par laiku, laikmetu, kurā tapusi, dažādajiem kritērijiem, nosacījumiem un tehnoloģiskajiem pagriezieniem.

Entuziastiem un profesionāļiem, kas aktīvi seko līdzi aktualitātēm porcelāna mākslā un dizainā būs zināmas tādas ikoniskas formas kā “Ping-Pong”, “Maija”, “Tauta”, “Oktobris”, “Bitīte”, “Krievu”, “Augstā”, “Laima”, “Daina”, “Sakta”, “Stella”, “Siluets”, “Ausma”, “Marijka”, “Viola”, “Terēze”, “Saulīte” un citas. Šos skatītājus iespējams ielīksmos iespēja ieraudzīt nianses, piemēram, servīzes “Augstā” agrīnā versija un vēlīnā komplektācija ar mainītiem dizaina parametriem, vai arī servīzes “Stella” sākotnējā versija “Pingvīns”. Speciālisti novērtēs rūpniecisko dekoru dizaina piedāvājuma variantus – gleznotus ar roku, pirms tie ir apstiprināti un vēlāk parādījušies jau kā tiražēti dekori uz plaša patēriņa traukiem. Savukārt skatītājus, kuriem tā būs pirmā sastapšanās ar Rīgas porcelānu, cerams, aizraus tādu autoru kā Anatolijs Travņikovs, Zina Ulste, Jānis Ozolants, Irina Sočevanova, Levons Agadžanjans, Tamāra Meija–Bukovska, Taisija Poluikēviča, Mirdza Jurča, Olga Seļezņova, Beatrise Kārkliņa, Olga Neimane–Kateņeva, Ilga Dreiblate, Irina Sočevanova, Regīna Karkunova, Maija Zagrebajeva, Māra Genere u.c. formas, krāsas un kompozīcijas izjūta; būs interesanti salīdzināt, kas ir ar roku vienā eksemplārā apgleznots izstāžu darbs un, kas ir plaša patēriņa produkcija, dekorēta ar sava laika novatorisko tehniku – zīdspiedes dekolu; kā izskatās porcelāns, kā – fajanss, un kā – plānsienu porcelāns, cik atšķirīgā stilā top servīzes no šiem materiāliem. 

Izstāde ir viena no aktivitātēm Rīgas Porcelāna muzeja un ETDM sadarbības ciklā. Gada izskaņā Rīgas Porcelāna muzejā gaidāma ETDM deponējuma izstāde, kurā Rīgas iedzīvotāji un viesi varēs iepazīties ar Igaunijā dekorēto Rīgas porcelāna ražotņu produkciju. Abus pasākumus pavadīs izdevumi, kas klajā nāks izstāžu norises laikā.

Attēlā: kafijas servīze “Daina". Formas autore Zina Ulste. Dekora autore Regīna Karkunova. Rīgas Porcelāna fabrika. 1960. Rīgas Porcelāna muzeja krājums, privāts īpašums. Foto – Gvido Kajons.