Pasākumu cikls "Porcelāna pēcpusdiena" muzejā notiek ar mērķi informēt par dažādiem laika posmiem un parādībām keramikas vēsturē. Šajā reizē pēcpusdiena veido dialogu ar muzejā notiekošo izstādi “Paralēlās plūsmas. 20. gs. 80. - 90. gadu porcelāna māksla un dizains Latvijā”, kas aktualizē procesus, kādi norisinājās porcelāna mākslā un ražošanā pēdējā Padomju Savienības eksistences fāzē un kā tā attīstījās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Izstādē apskatāmo darbu spektrs variē, iekļaujot gan plaša patēriņa preču dizainu, gan ražošanai piedāvātu, bet neakceptētu paraugu klāstu, tāpat arī individuālus mākslas darbus, kas realizēti lokāli un aiz robežām. Līdzās Pētera Martinsona, Sarmītes Mundes, Valdas Podkalnes, Ilonas Romules, Āra Segliņa, Andra Vēža u.c. mākslinieku veikumam, izstādē apskatāmi arī Helgas Ingeborgas Melnbārdes darbi.

Helga Ingeborga Melnbārde ir viena no ievērojamākajām personībām Latvijas keramikā. "Porcelāna pēcpusdienas" ietvaros tiks prezentēta tēma “Sarunas. Atmiņas. Video. Helgas Ingeborgas Melnbārdes monumentālie porcelāna gleznojumi 20.gs. 70.­­-80. gados sabiedriskajos interjeros”. Tēmas izklāstu māksliniece sniegs rādot videomateriālu (operators Aivars Prauliņš) ar unikālajiem lielformāta mākslas darbiem, kas atrodas dažādās Latvijas vietās un stāstot personīgās atmiņas.

Šādi porcelāna gleznojumi interjeriem sastopami reti, tie ir unikāli ar komplicēto izgatavošanas procesu. Savulaik veidoti kā pasūtījuma darbi, tie turpina rotāt ēku interjerus, bet to tapšanas vēsture nereti nav zināma. Helgas Ingeborgas Melnbārdes monumentālie porcelāna gleznojumi atrodas Babītes un Jaunjelgavas vidusskolās, Druvienas, Īslīces ciema un Trikātas kultūras namos, Smiltenes poliklīnikā un Dobeles slimnīcā. Pasākuma mērķis ir aktualizēt kultūras mantojuma spilgtās liecības - nozīmīgu mākslinieces daiļrades daļu, kas atrodas sabiedriskajās ēkās.

Ieeja pasākumā iegādājoties ieejas biļeti muzejā. Cenas EUR 2.50, 1.00 (sīkāk skatīt cenrādi).

Attēlā: Helga Ingeborga Melnbārde. Panno “Iedēstiet rozes zemē nolādētā...”, 1973.