Rīgas Porcelāna muzejs ir beidzis darbu pie grāmatas par Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieci Aiju Mūrnieci (1937). Dienasgaismu “AIJA MŪRNIECE”, sērijas “Porcelāna dzīvesstāsti” pirmais izdevums, ieraudzīs drīzumā – 2023. gada decembrī.

Pie Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Aijas Mūrnieces dzīvesgājuma un darbu izpētes Rīgas Porcelāna muzejs strādāja kopš 2020. gada. Pateicoties 2023. gada sākumā Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā iegūtajiem līdzekļiem, Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālajam atbalstam un privātpersonu ieinteresētībai un atbalstam, ir sagatavots izdevums, kas savu ceļu pie lasītājiem sāks drīzumā – 2023. gada decembra otrajā pusē.

Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Aijas Mūrnieces vārds porcelāna cienītāju un dizaina pētnieku aprindās ir zināms, taču plašākai sabiedrībai šī autore būs patīkams jaunatklājums.

Rīgas Porcelāna rūpnīcas Mākslinieciskās laboratorijas štatā Aija Mūrniece strādāja no 1969. līdz 1991. gadam – pēdējās divās rūpnīcas desmitgadēs, kurām raksturīga masveida ražošana miljonu vienībās. Ar ražotni viņa gan ir bijusi saistīta arī agrāk – no 1959. līdz 1963. gadam viņa strādāja par ierindas apgleznotāju Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas apgleznošanas cehā, lai iegūtu darba stāžu un varētu pretendēt uz vietu Valsts Mākslas akadēmijā. 1963. gadā Aija Mūrniece iestājās akadēmijā, taču iecerēto gleznotāju vietā nonāca Keramikas nodaļā, sekojoši – studiju laika kursa darbi un diplomdarbs tika izpildīts ciešā sazobē ar ražotni.

Iemesls vēlīnajai nonākšanai izglītības un darba tirgū, līdzīgi kā daudziem citiem šīs paaudzes ļaudīm, ir saistīts ar Otro pasaules karu un deportācijām – 1949. gada 25. martā Aijas Mūrnieces ģimeni izsūtīja uz Sibīriju: Tomskas apgabala Šegarkas ciemu. Mātei Īdai Mūrniecei, tēvam Albertam Mūrniekam, vienpadsmitgadīgajai Aijai un piecgadīgajam Gunāram nācās cīnīties par izdzīvošanu un būvēt savu dzīvi no jauna. 1957. gadā, destaļinizācijas laikā, ģimene saņēma atļauju atgriezties dzimtenē.

Vēlme saistīt savu dzīvi ar mākslu un neatlaidīga virzība uz to caurvij visu Aijas Mūrnieces mūžu. Atšķirībā no rūpnīcas māksliniekiem, kuri specializējās uz trauku formu dizainu, kā, piemēram, Zina Ulste, Taisija Poluikeviča, Levons Agadžanjans, un kuru vārdi ir aktīvā publiskajā apritē, dekoru autori – pie kuriem pieder arī Aija Mūrniece – ir mazāk apzināta un popularizēta rūpniecisko mākslinieku kategorija. Lai arī Aija Mūrniece kā akadēmiski skolota keramiķe bija spējīga radīt formas un vairākas viņas izstrādātās formas, piemēram, vāze “Marta” un vāze “Māra”, nonāca masveida ražošanā, tomēr viņas profesionālais mūžs pamatā saistāms tieši ar dekoru dizainu. Rets būs produkcijas tips, ko 80. gados ražoja Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirknī Maskavas ielā un kam Aija Mūrniece nebūs izstrādājusi dekoru. Aija Mūrniece ir rotājusi Zinas Ulstes servīzi “Aija I” un “Aija II”, “Vita”, “Māra”, Levona Agadžanjana “Ārija”, “Viktorija“, “Vilnis”, “Nelda”, “Rīga”, Taisijas Poluikevičas “Karīna”, “Ija”, “Vakars”, Ērika Ellera “Sigulda” un “Marianna”, salātu bļodas, pialas, kompota traukus, piena krūkas, trauku komplektus bērniem, vāzes, šķīvjus un daudz ko citu – tāpēc, iespējams, izdevums ļaus vairāk uzzināt par kādu labi zināmu un iemīļotu porcelāna trauku no savas ikdienas.

Publiski mazāk pieejami un zināmi ir Aijas Mūrnieces mākslas darbi – zemglazūras apgleznojumi ar kobaltu un sāļiem. Radīt darbus šajā sarežģītajā tehnoloģijā uzņēmās reti kurš rūpnīcas mākslinieks, savukārt ražošanai tā nebija piemērota vispār. Taču tieši zemglazūras apgleznošanā Aija Mūrniece bija izkopusi īpašu virtuozitāti.

Grāmata ir tapusi, sadarbojoties Rīgas Porcelāna muzejam, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtam / Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai “Dzīvesstāsts” un pašai māksliniecei, kura ir dokumentējusi atmiņas par lauku dzīvi Latvijā pirmās republikas laikā, par izsūtījuma laiku Sibīrijā un labprāt no pirmās personas pozīcijas vēstīja par savu dzīvi Padomju Latvijā un darba ikdienu rūpnīcā. Izdevumā ir 272 lappuses, un tajā ir fiksēts biogrāfiskais stāsts, kas paver skatu uz dzimtas dzīvi vairākās paaudzēs un piešķir cilvēcisku dimensiju Latvijas politiskajai un sociālajai vēsturei 20. gadsimtā. Tāpat ir izveidota arī kataloga daļa, kurā ir apkopoti visi šobrīd apzinātie Aijas Mūrnieces dizaina un mākslas darbi, – tas ir unikāls ieskats Latvijas dizaina vēsturē un konkrētos produkcijas paraugos. Izdevums ir ilustrēts ar vairāk nekā 480 attēliem: priekšmetu fotogrāfijām, dekoliem un to zīmējumiem, skicēm un planšetēm, kalkiem, rasējumiem, vēsturiskām fotogrāfijām un citiem materiāliem no Aijas Mūrnieces un viņas ģimenes, kā arī citu privātpersonu, kolekcionāru un vairāku Latvijas kultūras institūciju krājumiem. Šajā izdevumā tie būs pirmpublicējumi. Grāmata ir latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodā.

Par grāmatas pieejamību aicinām sekot līdzi informācijai šeit un muzeja sociālajās vietnēs.

Attēlā - tējas servīze “Aija II”. Porcelāns, virsglazūras dekors: krāsas klājums, dekols, zeltījums. Formas autore Zina Ulste. Dekora autore Aija Mūrniece. Rīgas Porcelāna rūpnīca. 70. gadu pirmā puse. Rīgas Porcelāna muzeja krājums. Foto: Gvido Kajons