Divas no Kuzņecovu fabrikām atradās mūsdienu Ukrainas teritorijā – Budās un Slavjanskā
Kuzņecovu porcelāna ražošanas pirmsākumi saistāmi ar Krieviju, Gžeļas apkārtni. 1812. gadā Jakovs Kuzņecovs nodibināja nelielu porcelāna ražošanas manufaktūru Novoharitonovā, kas uzskatāma par pirmo ražotni un saistāma ar Kuzņecovu dzimtas vārdu. 1832. gadā tai sekoja nākamā porcelāna fabrika Likino-Duļevā netālu no Maskavas; desmit gadus vēlāk - fabrika Dreiliņos netālu no Rīgas. 19.gs. otrajā pusē bez jau minētajām fabrikām tika nodibinātas vai pārpirktas vēl sešas porcelāna/fajansa ražotnes un izveidota sabiedrība, kuras pārvaldē darbojās visa kuplā Kuzņecovu dzimta.
Rīgas porcelāna ražošanas vēsture aizsākās 1841. gadā un saistāma ar Jakova Kuzņecova mazdēla – Sidora Kuzņecova vārdu. Pēc Sidora nāves aizsākto uzņēmējdarbību turpināja viņa dēls Matvejs Kuzņecovs. Viņš 1872. gadā pārdēvēja ražotni par “M. S. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabriku” (vēlāk - M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrika) un saņēma atļauju fabrikas preču zīmē izmantot Krievijas Impērijas ģerbonī lietoto divgalvu ērgli. Šajā laikā ģimenes uzņēmums strauji auga un attīstījās, piesaistot papildus kapitālu un pārpērkot citas finansiālu grūtību priekšā nonākušas fabrikas, tādā veidā pievienojot tās savai porcelāna impērijai. 1911. gadā Kuzņecoviem piederēja astoņas fabrikas. Divas no tām mūsdienu Ukrainas teritorijā – Budās un Slavjanskā. Uzņēmuma darbības zenīts bija 20. gs. sākums līdz Pirmajam pasaules karam.
M.S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrika Budās dibināta 1871. gadā, Krievijas Impērijas, Harkivas guberņas, Harkivas apriņķa Budās, (mūsdienās Ukraina). Pirmā produkcija bija izgatavota 1887. gadā. Fabrika ražoja porcelāna, fajansa un pusfajansa produkciju. 1918. gadā bija nacionalizēta. 20.gs. 20.gados fabrika strādāja ar nosaukumu “Sirpis un āmurs”, tad ieguva nosaukumu “Budu fajansa rūpnīca” (Будянский фаянсовый завод). Pēc Otrā Pasaules kara postījumiem fabrika atsāk darbību tikai 1953. gadā. 90. gadu sākumā rūpnīca ieguva slēgtās akciju sabiedrības statusu, tomēr 2000. gadā uzņēmums piedzīvoja maksātnespējas (bankrotēšanas) procedūru, rūpnīcas produkcijas kolekcija tika nodota Ukrainas valsts īpašumā un kļuva par Ukrainas Muzeju fonda daļu. 2006. gada 26. augustā rūpnīca slēgta un 2021. gada 2. novembrī nojaukta.
M.S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrika Slavjanskā dibināta 1892. gadā. Krievijas Impērijas, Harkivas guberņas, Izjumas apriņķa, Slavjanskā (mūsdienās Ukrainas, Doneckas apgabals). Fabrika ražoja porcelāna un fajansa produkciju. 1915. gadā pārdota ilggadējam īrniekam Jakobam Karlam Jesenam, kuram piederēja fabrika Rīgā. 1918. gadā nacionalizēta un 20.gs. 20 gadu vidū ieguva nosaukumu Artjoma Porcelāna fabrika («Фарфоровая фабрика им. Артёма»). 2002. gadā slēgta.
Avoti:
Informāciju sagatavoja Rīgas Porcelāna muzeja projektu vadītāja Maija Ņikitina.