Ņemot vērā Latvijas un citvalstu sabiedrības pieaugošo interesi par Rīgas porcelānu, īpaši Rīgas Porcelāna rūpnīcā ražotajām servīzēm, Rīgas Porcelāna muzejs ir apkopojis vizuālos, arhīvu un citu avotu materiālus un sastādījis katalogu, kas ļauj ikvienam interesentam iepazīt daudzveidīgo servīžu dizaina klāstu. Izdevums veidots kā zināmo Rīgas porcelāna ražotnēs 20. gs. otrajā pusē tiražēto servīžu kompendijs un kalpo kā pirmais pietuvinājums šajā līdz šim neizzinātajā jomā. Katalogs drīzumā nonāks pie lasītājiem, pateicoties 2023. gada sākumā Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Muzeju nozares attīstības programma” iegūtajiem līdzekļiem un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālajam atbalstam, kā arī citu kultūras mantojuma institūciju un privātpersonu ieinteresētībai.

Tējas un kafijas servīzes ir viens no populārākajiem apritē esošajiem porcelāna priekšmetu veidiem. Daudzās mājās servīzes vēl joprojām tiek lietotas saskaņā ar to sākotnējo funkciju – pasniegta tēja vai kafija gan ikdienā, gan svētku reizēs. Citās mājās servīzes vai to daļas tiek glabātas kā dzimtas mantojums, piemiņa no tuviem cilvēkiem vai atgādinājums par zīmīgiem notikumiem. Vēl citiem servīzes stāv stiklotā vitrīnskapī kā grezns interjera elements; skandināvu, vācu vai franču dizaina vietā tad ir iespējams norādīt tieši uz pašmāju dizainu, Latvijas estētisko kodu. 20. gs. otrajā pusē ražoto servīžu dizaina vēsture līdz šim apskatīta fragmentāri, lielāku uzmanību veltot starpkaru periodā privātajās darbnīcās tapušajam augstvērtīgajam mākslas porcelānam. Šajā izdevumā fiksēta šobrīd pieejamā informācija par padomju laikā un pirmajos otrās neatkarības gados tapušo servīžu dizainu, lielākoties fokusējoties uz formas attīstību un izlaidi. Par asi, ap kuru grupēt materiālu, izvēlēta hronoloģija – sākot ar senākajiem un beidzot ar jaunākajiem dizaina paraugiem. Izdevumā iekļautas porcelāna, fajansa un plānsienu porcelāna servīzes, kas Rīgas ražotnēs izgatavotas gan sērijās un masveidā, gan maztirāžā kā ekskluzīva produkcija, tāpat arī pamatprodukcijas variācijas, atkāpes un attīstības posmi.

Porcelāna rūpniecības organizācija Padomju Latvijā veidojās uz pazīstamo pirmskara porcelāna ražotņu – AS “M.S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikas un J. K. Jesena porcelāna fabrikas – bāzes. Pirmās padomju okupācijas laikā (1940–1941) Kuzņecova fabrika tika pārdēvēta par Rīgas Keramikas fabriku, bet vēlāk – par Rīgas Porcelāna un fajansa fabriku; J. K. Jesena fabrika – par Rīgas Porcelāna fabriku. 60. gadu sākumā tās abas tika institucionāli apvienotas vienā uzņēmumā jeb Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā un 60. gadu izskaņā, ieviešot tālākas organizatoriskas izmaiņas, pārtapa par Rīgas Porcelāna rūpnīcu. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā monolītais uzņēmums tika sadalīts vairākos mazākos, no kuriem vairums ar porcelāna izlaidi nodarbojās līdz 90. gadu vidum.

Katalogs sniedz iespēju tuvāk iepazīt šī perioda ietvaros ražotnēs darbojušos mākslinieku – formu un dekoru autoru – radošo devumu rūpnieciskās mākslas vēstures ainā. Šeit sastopami gan ražīgāko un sabiedrībai pazīstamāko formu autoru – tādu kā Zina Ulste un Levons Agadžanjans – vārdi, gan līdz šim maz aktualizēti formu meistari, piemēram, Anatolijs Travņikovs un Jānis Ozolants. Bagātīgais ilustratīvais materiāls ļauj iepazīt arī mākslinieku, kas specializējās izstrādājumu dekora izstrādē, daudzveidīgo veikumu. Kopumā izdevumā atrodami 60 autoru vārdi, kuri ir gan radījuši oriģinālas formas un dekorus, gan citos veidos piedalījušies porcelāna ražošanas procesā.

Katalogā atrodamie datējumi un cita informācija galvenokārt balstīta dokumentāros avotos: Rīgas Porcelāna muzeja Zinātniskā arhīva lietās, Latvijas Valsts arhīva fondos, LVA Kinofotofonodokumentu arhīvā, Latvijas Mākslinieku savienības arhīvā, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra lietās, kā arī privātpersonu īpašumā esošajos dokumentos. Tā kā apskatāmais periods ir vēl dzīvā atmiņā, nozīmīga bijusi arī mutvārdu vēstures fiksēšana. Tāpat apkopotas un pētītas publicētajos avotos un literatūrā lasāmās ziņas. Izdevums ir ilustrēts ar vairāk nekā 370 attēliem – vēsturiskām fotogrāfijām un priekšmetu attēliem, skicēm, dekoliem, reklāmas materiāliem, ražošanas inventāru u.c. –, no kuriem vairums ir pirmpublicējumi. Galvenokārt te redzami attēli ar Rīgas porcelāna muzeja krājuma priekšmetiem, tomēr veidotāju komanda vēlējās izdevuma tapšanā iesaistīt arī Latvijas sabiedrību un porcelāna interesentus, daudzveidojot kataloga ilustratīvo materiālu, tāpēc iekļauti arī attēli ar priekšmetiem, kas atrodami gan privāto kolekcionāru, gan pašu mākslinieku un viņu ģimeņu īpašumā. Izmantoti arī attēli ar priekšmetiem, kas atrodas citu muzeju krājumos.

Izdevumu iesāk plaša ievada daļa, kurā apskatīta servīžu dizaina vēsturiskā attīstība, to komplektācija u.c. aspekti, raksturoti citi ar porcelāna ražošanu saistīti jautājumi, kā arī pats izdevums un tā tapšanas mērķi. Katalogā pamatdaļā apkopoti 75 servīžu tipi, kuru starpā ir gan tiražētas sortimenta servīzes, gan dažādi robežgadījumi, piemēram, neakceptēti dizaina piedāvājumi. Pēc pamatdaļas seko divas nodaļas, kurās īsi apkopotas servīzes, kas nebija pamatprodukcija, taču tika izgatavotas Rīgas Porcelāna rūpnīcā: rūpnīcas mākslinieku autordarbi, kā arī prakses un diplomdarbi, ko radīja toreizējie Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, kuri mūsdienās pazīstami kā porcelāna mākslas meistari. Kataloga beigās iekļauts kopsavilkums un servīžu saraksts angļu valodā.

Par grāmatas pieejamību aicinām sekot līdzi informācijai muzeja mājaslapā un sociālajās vietnēs.

Attēlā: Kafijas servīze “Augstā”. Formas autors Anatolijs Travņikovs, dekora autore Mirdza Jurča. Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika. 1960. Rīgas Porcelāna muzeja krājums. Foto: Gvido Kajons