Tase ar emblēmu “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris”. Izgatavota A/S “M.S.Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā, Rīgā, 1937-1940. gadā.
Foto – Gvido Kajons
Šī gada Lāčplēša dienas sveicienam ir izmantots attēls – porcelāna tase, kas ir dāvinājums Rīgas Porcelāna muzejam no Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, virsleitinanta Alfrēda Lukstiņa (1893-1941) [1] dzimtas.
Pateicībā par dāvinājumu, par kultūras vēstures saglabāšanu un līdzdalību Latvijas valsts tapšanā, Rīgas Porcelāna muzejam ir prieks un lepnums publiskot šo priekšmetu valstij nozīmīgajā dienā!
Lāčplēša Kara ordenis ir cieši saistīts ar Latvijas kā neatkarīgas valsts tapšanu. Tas ir pirmais un augstākais apbalvojums, ko saņēma tās personas, kuru ieguldījums valsts tapšanā bija vistiešākais - par kauju nopleniem Neatkarības karā. [2] 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Pāvela Bermonta vadīto karaspēku un atbrīvoja Rīgu. Izšķirošs brīdis Neatkarības karā, 11. novembris [3] vēlāk tika iezīmēts kā piemiņas diena un diena, kurā notika Lāčplēša Kara ordeņa pasniegšana.
Par Alfrēda Lukstiņa nopelniem un ieguldījumu aicinām lasīt Valmieras muzeja sagatavotajā materiālā [4].
Attēlā redzamā tase ir A/S “M. S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā tapis priekšmets. Kuzņecovu fabrikas dibināšanas 125 gadu jubilejai veltītā īpašā zīme tases pamatnē liecina, ka konkrētais priekšmets varētu būt tapis laikā no 1937. līdz 1940. gadam. Forma ir fabrikas pamata sortimentā iekļautā “Ping-pong” - oriģināli vācu dizains (Georga Kusperta forma, izstrādāta 1932. gadā ražotnei “Thomas Porzellan” Marktredvicā, Vācijā, kur ražota līdz pat 20. gs. 50. gadiem), bet Rīgā iegādājama gan tirdzniecības namos un pārstāvniecībās, kas izplatīja vācu porcelānu, gan arī tiražētas tepat uz vietas: Kuzņecova fabrikā kā arī J. K. Jesena porcelāna fabrikā.
Dekors ir visai vienkāršs - krāsas klājums ar izsmidzinājumu cauri trafaretam. Taču unikāla ir dekorā redzamā vizuālā informācija: abreviatūra LKOK, ordeņa lentē izmantoto krāsu un joslu salikums; liesmas un sakrustotu zobenu motīvs, kas raksturīgs militārajai estētikai un auseklītis, kas saistās ar latviskumu.
Kuzņecova fabrikā, tāpat kā jebkurā citā porcelāna ražotnē, bija pieņemts izpildīt īpaša pasūtījuma darbus; mūsdienās to dēvētu par “korporatīvo pasūtījumu”. Latvijā 20. gadsimta 20. gados un īpaši 30. gadu otrajā pusē aktuāla bija dažādu valstisku institūciju, organizāciju un tematisku biedrību veidošana un to identiātes stiprināšana. Statuss tika apliecināts un uzturēts, kultivējot noteiktu, reprezentatīvu estētiku.
Datējums ļauj spriest, ka visdrīzākais priekšmets ir saistīts ar “Lāčplēša kara ordeņa kavalieru biedrību” [5], kas bija dibināta 20. gs. 30. gadu sākumā un nodarbojās ar tās biedru interešu pārstāvniecību un publiskās dzīves organizēšanu, tajā skaitā atceres dienas saviesīgā pasākuma rīkošanu.
Privātpersonu sniegtā informācija liecina, ka servīzes ar LKOK emblēmu dekorā ordeņa kavalieriem un to ģimenes locekļiem bija iespējams pasūtīt un izpirkt ražotnē privāti. Šāda tipa trauku dauzdveidība ir liela - dekora motīvs ir izmantots uz dažādu formu servīzēm, kas attiecīgajā periodā bija ražotnes sortimentā, ne tikai “Ping-Pong”. Šobrīd šie vēsturiskie priekšmeti ir sastopami gan privātpersonu - ordeņa kavalieru dzimtu īpašumā, gan Rīgas un citu pilsētu muzejos [6], kā arī privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.
[1] sīkāk skat.: http://lkok.com/detail1.asp?ID=982
[2] sīkāk skat.: https://www.president.lv/lv/lacplesa-ordenis
[3] sīkāk skat.: https://enciklopedija.lv/skirklis/126064-L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a-diena
[4] https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/kultura/latvijai-100/brivibas-stasti/alfreds-lukstins/
[5] sīkāk skat.: https://www.facebook.com/LNVMuzejs/photos/viena-no-biedr%C4%ABbas-pirmaj%C4%81m-liel%C4%81kaj%C4%81m-sabiedriskaj%C4%81m-aktivit%C4%81t%C4%93m-bija-1931-gad%C4%81/2358831247560849