Latvijas kultūras identitātes un radošā potenciāla saglabāšanai ir būtiski apzināt, aizsargāt un popularizēt dizaina un mākslas mantojumu, veicinot tā pieejamību un izpratni arī nākamajām paaudzēm. Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju īsteno ieceri pētīt un aktualizēt Latvijas 20. gadsimta otrās puses keramikas mantojumu, un šoreiz atmiņas institūciju iestrādnes un metodes tiek liktas lietā, lai pētītu Saldū dzimušo keramiķi Andreju Ķiģeli (1939) – lielformāta keramikas aizsācēju Latvijā un spilgtāko pārstāvi profesionālajā lietišķajā mākslā 20. gs. otrajā pusē.

Izstādē uzmanības centrā ir Andrejs Ķiģelis kā mākslinieks – lielo formu meistars, kurš savu mūžu ir veltījis keramikas noslēpumu izzināšanai un pakļaušanai. Viņa keramikas mērogs, tehnika, oriģinālā plastikas izjūta un izteiksme nelīdzinās nevienam un nekam citam. Viņš pats stāsta: “Tieksme uz lieliem priekšmetiem? Prieka pēc. Tieši darīšana… tas process ir bauda! Kad sāc pats meklēt un radoši pieiet. Būt neatlaidīgs un atrast to, ko gribi atrast, sasniegt to, ko gribi sasniegt. Pats māls, māla iespējas mani virzīja uz lielāka izmēra formām. Vēlme to pakļaut. Prasmi jau biju apguvis, gribējās izaicinājumu – kaut ko lielāku, sarežģītāku. Tajā laikā veidojās keramikas saistība ar arhitektūru, un tas novirzīja mani pie sadarbības arhitektūras pasūtījumu izpildē. Dārza keramika, interjeri – mainījās prasības keramikai, un manas intereses sakrita ar tā laika vispārējo attīstību.”

Izstādē skatāmi unikāli darbi – arhitektoniskās formas, dārza skulptūras, izstāžu grupas un sadzīviski keramikas priekšmeti. Savukārt attēlos un video liecībās var iepazīt radošo procesu un rezultātu, kā arī uzzināt par nerealizētiem un zudušiem projektiem. Tie liek aizdomāties par Latvijas lietišķās mākslas mantojumu, tā piederību, saglabāšanu un pieejamību.

Ekspozīcijā iekļauti interjera noformējuma elementi, kas izgatavoti Rīgas 5. medicīnas skolas interjeram Gaiļezerā (1982), kā arī vairāki dārza keramikas darbi – dekoratīvi keramiski risinājumi savulaik tika lietoti ne tikai iekštelpu rotāšanai, bet arī kalpoja par akcentu ārtelpai un organizēja publisko vidi. Izstāžu formāta darbi un to grupas iekapsulē viņa pasaules vērojumus un dzīves laikā gūtos impulsus, kas rod savu izteiksmi vispārinātos mākslas tēlos. Andrejs Ķiģelis pats atzīst, ka ambīcijas vienmēr ir bijušas lielās formas, tāpēc kas mazāks tapa laikā starp lielajiem pasūtījumiem. Vai arī kad administratīvu iemeslu dēļ lielais projekts bija iestrēdzis, bet enerģija kūsāja – tad tā bija “jāliek darbā”. Visbeidzot monumentālās pieejas atbalsi praktiski lietojamos priekšmetos demonstrē lielizmēra grīdas vāzes, kas savulaik bija iecienītas cilvēku mājokļos. Savukārt sadzīviski funkcionālu priekšmetu izlase liecina par laikmetam raksturīgo atgriešanos pie tautas mākslas un šādu priekšmetu lomu mākslinieka daiļradē – Andrejs Ķiģelis, kā pats saka, nekad nav bijis “podiņu meistars”, taču podi, bļodas, kannas un krūkas ir tapušas, lai pārbaudītu materiālus – mālu, glazūras – un uzturētu meistarības līmeni.

Izstādi Saldū papildina satelītekspozīcijas vietās, kurās ir skatāmi Andreja Ķiģeļa radītie lielformāta darbi klātienē: Rīgā tā ir keramikas siena “Mēness aptiekā” Audēju ielā (1969) un dekoratīvs objekts Rīgas Stradiņa universitātes studiju centrā RAKUS teritorijā Gaiļezerā (1982); Ādažos tas ir bērnudārzs “Strautiņš” (1983); savukārt īsts dārgakmens ir Sesavas pagasta pārvaldes ēka Jelgavas novadā, kurā atrodami divi pārsteidzoši Andreja Ķiģeļa darbi (1979). 
Gandrīz vienā laikā ar izstādi Saldū Liepājas galerijā “Romas dārzs” būs apskatāma Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas rīkotā absolventu darbu izstāde “No sēklas...” – veltījums skolas simtgadei. Arī tajā būs izstādīti Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas 1959. gada absolventa Andreja Ķiģeļa darbi. 

Noslēguma fāzē atrodas fundamentāla izdevuma sagatavošana – monogrāfija par keramiķi, viņa mākslu un radošo mantojumu. Grāmatas prezentācija paredzēta izstādes laikā. Lūdzam sekot līdzi informācijai Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja mājaslapā un sociālajās vietnēs.

Izstādi un saistīto pasākumu programmu īsteno Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Saldus pašvaldības finansiālam atbalstam. Kā arī pateicoties atbalstam no Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja / Dekoratīvas mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Liepājas muzeja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Stradiņa universitātes studiju centra, SIA “Mēness aptieka”, Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes “Strautiņš”, Sesavas pagasta pārvaldes, mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts”, mākslinieka ģimenes un draugiem, kā arī vairākām privātpersonām. 

Publicitātes attēls:
Izstādes “Andrejs Ķiģelis. Lielo formu meistars” plakāts. Dizains: Alise Landsberga jr., 2026. Foto: Gvido Kajons