Kas ir kopīgs Rīgas Porcelāna rūpnīcai Latvijā 20.gadsimtā un “Kahla” Porcelāna fabrikai Vācijā? J. Jakša tirdzniecības namam Rīgā 19. gadsimtā un uzņēmumam “TC Brown-Westhead, Moore & Co” Lielbritānijā? Bīronu dzimtai 18. gadsimtā un Karaliskajai porcelāna manufaktūrai Berlīnē? Tas ir porcelāns.
Priekšmeti, kas ir izgatavoti no porcelāna, māla, fajansa un citiem keramiskajiem materiāliem ļauj iepazīties ar cilvēku ikdienu un godiem vairāku gadsimtu garumā, izsekot izmaiņām priekšstatos par skaisto un lietderīgo Eiropā laikposmā no 17. gadsimta līdz pat mūsdienām. Ejot roku rokā ar laiku, porcelānā ir saglabājušās formas, kas liecina par sava laika aktualitātēm, piemēram, aizjūru ceļojumiem, no kuriem mājup tika vestas kafijas un kakao pupiņas. Šodien tik ikdienišķais dzēriens savā laikā tika servēts ekskluzīvi tam radītās trauku formās – kakao un kafijas servīzēs. Tāpat ir arī virkne priekšmetu tipu, kas mūsdienās vairs nav aktuāli un liecina nu jau par seniem laikiem un tajos dzīvojušo ļaužu ieradumiem. Kultūrvēsturiskie aspekti savijas ar Eiropas zemju politisko vēsturi – impērijām un to krišanu, dažādu reliģiju un ideoloģiju dominanci noteiktos reģionos dažādos laikos.
Izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā" ļauj iepazīties ar Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Serbijas, Slovēnijas, Čehijas, Latvijas un Igaunijas mākslas un dizaina vēsturi porcelānā, aicinot ieraudzīt gan īpašo, katram reģionam raksturīgo, gan arī vilkt paralēles un rast kopīgo. Izdots arī izstādes katalogs latviešu valodā.
Izstādes galvenais kurators ir Starptautiskais keramikas muzejs Faencā (Itālijā). Tās radīšanā ir piedalījušies vēl astoņi ar keramiku, lietišķo mākslu, dizainu un vēsturi saistīti Eiropas valstu muzeji: Prāgas Dekoratīvās mākslas muzejs (Čehija), Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejs (Tallina, Igaunija), Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs (Latvija), Keramikas muzejs un mākslas galerija (Stoka pie Trentas, Lielbritānija), Lietišķās mākslas muzejs (Belgrada, Serbija), Slovēnijas Nacionālais mākslas muzejs (Ļubļana, Slovēnija), Nacionālais keramikas un lietišķās mākslas muzejs “González Martí” (Valensija, Spānija), Porcelānikons – Valsts Porcelāna muzejs (Hoenberga pie Egeras/Zelba, Vācija).
Izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā” no 2015. gada ir bijusi skatāma sešās valstīs: Serbijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā un Igaunijā. Rīga ir noslēdzošā tās eksponēšanas vieta, un līdz ar Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas priekšmetiem tajā kā īpaša vērtība ir iekļauts porcelāns no Rundāles pils muzeja kolekcijas.
Rīgas Porcelāna muzejs ir partneris Eiropas Savienības programmas „Radošā Eiropa”, apakšprogrammas „Kultūra” projektā „Keramika un tās dimensijas” (Ceramics and its dimensions), kura ietvaros norisinās izstāde“No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā”. Izstāde tapusi ar Eiropas Savienības, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Rīgas Domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Attēlā: Priekšmeti no pusdienu servīzes ar īrisu dekoru. M. S. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika. Rīga, Krievijas Impērija. 1887–1915. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs. Foto: Gvido Kajons.