2020. gadā Rīgas Porcelāna muzejs laida klajā izdevumu “Porcelāna stāsti”. Atsaucoties sabiedrības interesei un pieprasījumam, 2024. gada sākumā izdevums latviešu valodā tika laists klajā atkārtoti. Savukārt gada beigās, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu, ir sagatavots izdevuma tulkojums angļu valodā – “Porcelain Stories. Memories of Riga Porcelain Factory Employees”.

Izdevums angļu valodā ļaus iepazīties tuvāk ar Latvijas porcelāna mākslas un rūpniecības vēsturi, tās dažādajiem dalībniekiem, radītajām vērtībām un atstāto mantojumu. Mutvārdu vēstures pieejas izmantošana ļauj tiešā un nepastarpinātā veidā darīt zināmas šeit dzīvojošo cilvēku domas, pieredzi un vērtējumus. Tā ļauj autentiski komunicēt Latvijas mākslas un kultūras vēsturi. Īpaši būtiski tas ir apstākļos, kad politiskās lielvaras tiecas pakļaut citu tautu kultūru un uzurpēt to naratīvus.

 

Grāmatā “Porcelain Stories [..]” ir apkopotas intervijas ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas (RPR) darbiniekiem un strādniekiem. Divdesmit viena persona vēsta par savu dzīves gājumu, darba ikdienu ražotnē un sniedz laikmeta vērtējumu, aptverot periodu no 20. gs. 40. gadiem līdz 21. gs. sākumam. Atmiņās dalās bijušie “porcelānisti” sākot no visvienkāršākās formētājas-lējējas līdz pat direktoram. Atšķirībā no latviešu valodas izdevuma, angļu valodas versija ir papildināta ar plašāku ilustratīvo materiālu, lai radītu izsmeļošāku priekšstatu par Latvijas rūpnieciskās mākslas un īpaši – porcelāna industrijas – raksturu apskatāmajā periodā. Tulkojumu ir veicis tulkotājs Filips Jānis Birzulis, redaktūru un korektūru angļu valodā – tulkotājs Džeids Vils (Jayde Will).

 

Izdevumā lasāmas intervijas ar RPR 1. iecirkņa Maskavas ielā 257 (tagad – Latgales iela) māksliniecēm Ivetu Aigari, Daci Blūmu, Natāliju Laminsku, Aiju Mūrnieci un Antoņinu Paškēviču, mākslinieku Kārli Knopkenu, Konstruktoru biroja darbinieku Jāni Birni, Ķīmijas laboratorijas priekšnieci Tatjanu Borovkovu un rūpnīcas galveno tehnoloģi Natāliju Molotoku, formētājām-lējējām Vizbulīti Irbīti un Maiju Raduginu un bibliotēkas vadītāju Olgu Zdebsku.

Šobrīd par šī gigantiskā iecirkņa darbību liecina vien skurstenis iepirkumu un izklaides centra “Akropole” teritorijā, taču savulaik, 19. gs. vidū bija porcelāna industrijas šūpulis Rīgā – Kuzņecovu dzimtas otrā no astoņām porcelāna rūpnīcām bij. Krievijas impērijā.

Par RPR 2. iecirkni Lēdurgas ielā 3, otru vēsturisko porcelāna ražošanas vietu Rīgā, kas saistāma ar Jesena dzimtas vārdu un formāli vēl eksistē teritorijas un ēku ziņā, vēsta mākslinieces Ilga Dreiblate un Beatrise Kārkliņa, galvenais inženieris Zigurds Konstants, Tehniskās kontroles nodaļas meistare Rasma Krastiņa, Dekolu ceha meistare Skaidrīte Rosicka, modelētājs un vēlāk dizainers Āris Segliņš, Kapseļu ceha meistare Marija Sorokina un Porcelāna ceha priekšniece Aija Strupe.

 

Visi šie stāsti vēsta ne tikai par darba dzīvi un nopelniem, bet arī par rūpnīcas likvidāciju 1990. gados. Savukārt viena persona – AS “Latelektrokeramika” direktors Ulduzhans Ahmedovs – atklāj, kas ar ēku, cilvēkiem, rūpniecību un tās mantojumu notika pēc tam, 2000. gadu sākumā.

Grāmata ir ilustrēta ar vairāk kā divsimt attēliem: vēsturiskām fotogrāfijām, priekšmetu attēliem, zīmējumiem, skicēm un dokumentiem no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma un zinātniskā arhīva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un Dizaina muzeja krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības arhīva, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra krājuma, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un privātpersonu krājumiem.

 

Grāmatas 280 lappuses uzbur krāšņu 20. gs. otrās puses Rīgas industriālās dzīves panorāmu. Tā ļauj no indivīda perspektīvas ieskatīties neviennozīmīgi vērtētajā un problemātiskajā padomju periodā un maz apzinātajā, bet bagātīgajā Latvijas industriālajā kultūrā. Kā arī padarīt šo mantojumu pieejamu auditorijām, kam līdz tam tas bijis svešs valodas ierobežojuma dēļ.

Izdevuma tapšanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Par grāmatas pieejamību aicinām sekot līdzi informācijai Rīgas Porcelāna muzeja mājaslapā un sociālajos tīklos.

 

Publicitātes attēls:

Grāmatas “Porcelain Stories. Memories of Riga Porcelain Factory Employees” vāks. Dizaina autore Arta Ozola-Jaunarāja. 2020/2024. RPM.