Pasākuma pirmajā daļā pētnieki dos ieskatu aktuālajos projektos, atklājot gan porcelāna ražošanas vēstures mazāk zināmās lappuses, porcelāna mākslā un ražošanā iesaistīto personu biogrāfijas, gan analizēs porcelāna sociālos un kulturālos aspektus: “Ilga Dreiblate” (Mg. sc. soc. Ginta Elksne, LU FSI), “Levons Agadžanjans” (Mg. art. Dzintra Spradzenko, Rundāles pils muzejs. Mg. art. Diāna Lauriņa, Rīgas Porcelāna muzejs), “Ilga Vanaga” (Jūlija Abramova, Rīgas Porcelāna muzejs), “Taisija Poluikeviča” (Zanda Zībiņa, neatkarīga pētniece), “Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa” (Mg. art. Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs), “Jessen Porcelāna fabrika” (Mārtiņš Ruciņš, neatkarīgs pētnieks), “Tautiskais ornaments” (Dr. fil. Toms Ķencis, LU LFMI), “Ideoloģiskais porcelāns” (Mg. art. Rihards Pētersons, Okupācijas muzeja līdzdibinātājs, Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes eksperts).

Pasākuma otrajā daļā tiešsaistē būs iespējams vērot video materiālu “Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās” un uzklausīt radošās komandas pārdomas par filmas veidošanas gaitu. Pastaigas metode jeb walk-and-talk iekļauj cilvēku intervēšanu, staigājot pa personiski un vēsturiski nozīmīgām vietām, un atceroties tajās piedzīvoto. Metode ir vērtīgs pētnieciskais instruments industriālā mantojuma izpētē un konkrētā gadījumā tā tika pielietota, fiksējot darbinieku atmiņas par bijušo Rīgas Porcelāna rūpnīcu, intervējot viņus vietās, kur agrāk atradās porcelāna ražotnes un noritēja viņu darba ikdiena. Staigājot pa bijušās rūpnīcas teritoriju 1. iecirknī Maskavas ielā un 2. iecirknī Lēdurgas ielā, darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kurā vietā norisinājās kādas darbības, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur kādreiz aizvadīta liela daļa no viņu darba dzīves. Vai un kas paliek pāri no industriālā mantojuma, kad ēkas jau fiziski ir izzudušas? Vai rūpnīca, kā izteicās viena no bijušajām darbiniecēm, ir “zudusī Atlantīda”, mēs to saglabājam tikai savās atmiņās un kādās fiziskās liecībās? Bet varbūt tāds vienkārši ir dzīves ritējums un nenovēršamās pārmaiņas – mēs iegūstam pieredzi, kaut ko arī zaudējam, un pēc tam virzāmies tālāk, ar jaunām idejām un iecerēm?

Staigāt un atcerēties procesā piedalījās: Iveta Aigare, Jānis Birnis, Dace Blūma, Valija Dimante, Ilga Dreiblate, Zigurds Konstants, Ingrīda Sproģe, Vera Veisa, Olga Zdebska. Savukārt, atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Lietišķās mākslas skolas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentes un pasniedzējas: Jevgēnija Loginova, Līga Skariņa, Ingūna Skuja un Inese Margēviča. Viņām rūpnīca bija studiju prakses vieta un deva pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu.

Projekts tapis, sadarbojoties biedrībai Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”, Rīgas Porcelāna muzeja speciālistiem un filmēšanas grupai no SIA “Chaland films” (Jānis Ābele, Toms Šķēle, Valters Krūzkops). Paldies iepirkšanās un izklaides centram “Akropole Rīga” un bijušās J. K. Jesena Porcelāna fabrikas ēku īpašniekiem par atsaucību materiāla tapšanas laikā. Projektu “Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē” finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Rīgas Porcelāna muzeja “Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās”, simpozijs un filmas pirmizrāde tiks straumēta tiešsaistē 18. jūnijā plkst. 11.30, muzeja sociālā portāla Facebook kontā: https://www.facebook.com/porcelanamuzejs