Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Rīgas Porcelāna muzeja krājums papildināts ar Anatolija Borodkina, Jevgēnijas Loginovas, Ineses Margēvičas un Helgas Ingeborgas Melnbārdes mākslas darbiem.
2018.gada aprīlī veiksmīgi noslēdzies Rīgas Porcelāna muzeja krājuma priekšmetu iepirkuma projekts, kas ir bijis iespējams, pateicoties saņemtajam Valsts Kultūrkapitāla fonda (turpmāk – VKKF) finansējumam Kultūras mantojuma nozares mērķprogrammas “Muzeju nozares attīstības programma” ietvaros.
Projektā Rīgas Porcelāna muzejs saņēma 3 000 Euro Latvijas autoru porcelāna mākslas darbu iepirkumam, kā rezultātā muzeja krājums tika papildināts ar trīsdesmit divām priekšmetu vienībām, kas kopā sastāda piecas darbu kopas, kuru autori ir: Anatolijs Borodkins, Jevgēnija Loginova, Inese Margēviča un Helga Ingeborga Melnbārde.
Iepirkumam izvēlētie priekšmeti un to grupas iemieso 20.gadsimta otrās puses Latvijas porcelāna divējādo dabu. No vienas puses tie ir saistāmi ar ražošanu un ražošanas vēsturi. Piemēram, Anatolijs Borodkins apgleznojumu ir veicis uz vēsturiskiem M.S.Kuzņecova fabrikas fajansa šķīvjiem. Jevgēnija Loginova un Inese Margēviča savus autordarbus ir atlējušas Rīgas Porcelāna rūpnīcā un ir izmantojušas rūpnīcas piedāvātos resursus un iespējas savu radošo ieceru materializēšanai, autortehniku attīstīšanai. Inese Margēviča un Helga Ingeborga Melnbārde savus porcelāna darbus ir izstrādājušas studiju ietvaros Valsts Mākslas akadēmijā (tagad – Latvijas Mākslas akadēmija), kā daļu no mācību uzdevuma rūpniecisku formu – ražošanai paredzētas servīzes dizaina – attīstīšanā, kas pēc tam ir realizēts materiālā Rīgas Porcelāna rūpnīcā. Īpaši akcentējams ir Helgas Ingeborgas Melnbārdes gadījums, jo servīze ir izstrādāta Georga Kruglova – izcilā Latvijas keramiķa un viena no pirmajiem dizaineriem Latvijas rūpniecībā – vadībā un ar viņa palīdzību. H.I.Melnbārde ir viena no spožākajām porcelāna apgleznotājām Latvijā, savukārt šī servīze ir viens no retajiem darbiem, kurā viņa ir uzstājusies kā formas meistare un, lai arī atsevišķos gadījumos māksliniece ir radījusi porcelāna formas arī vēlāk, taču nekad vairs servīzes.
No otras puses tie visi ir augstvērtīgi mākslas darbi, kas uzrāda to autoru unikālo rokrakstu un ļauj ilustrēt specifiskus fenomenus, kas raksturīgi rūpnieciskās mākslas attīstības dažādajiem posmiem Latvijā. Piemēram, vēsturiskā Latvijas porcelāna, īpaši M.S.Kuzņecova tiražētās produkcijas izmantošana apgleznojumiem. Šādā stilā ir strādājis ne tikai Anatolijs Borodkins, ar kura unikālajiem, grizaja tehnikā apgleznotajiem šķīvjiem ir papildināts muzeja krājums, bet arī H.I.Melnbārde, Beatrise Kārkliņa un citi autori, kas specializējas porcelāna apgleznošanā. Vēlīnā padomju periodā šī tendence ir saistāma gan ar aktuālo materiālu zemo kvalitāti un vēlmi strādāt uz augstvērtīgākiem materiāliem, gan arī dažos gadījumos – vēlme un nepieciešamība veidot sasaisti ar Latvijas pirmskara kultūru un tās mantojumu. Tāpat arī 20.gs. 80.gadu beigās un īpaši pēc valsts neatkarības atgūšanas 90.gadu sākumā saasinājās un specifisku raksturu ieguva padomju periodā iestrādātā prakse realizēt savus radošos darbus ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas starpniecību. Ja padomju periodā šī prakse bija likumsakarīga un labi organizēta daļa no kultūras industrijas centralizētajā plānveida ekonomikā, tad 20.gadsimta pēdējā dekādē, nestabilajos ražošanas apstākļos, akcents no rūpnieciskām aktivitātēm pārvirzījās uz autoru individuālu – tajā skaitā komerciālu – darbību, izmantojot rūpnīcas resursus.
Kopumā iegādātie priekšmeti tiek izmantoti Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijas papildināšanai, iekļaušanai muzeja, kā arī deponētajās izstādēs, zinātniski pētnieciskajā darbībā, kā arī publicitātes aktivitātēs.
Muzeja jaunieguvumu saraksts:
Dekoratīvi šķīvji „Maskavas forštate” un “Pie ezera”
Fajanss, liets. Virsglazūras apgleznojums grizaja tehnikā, zeltījums.
Forma: A/S “M.S.Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika, plaša patēriņa produkcija, 20.gs. 20.-30.gadi.
Apgleznojuma autors Anatolijs Borodkins, autordarbs, izpildīts 1999.gadā.
Vāžu grupa
Porcelāns, būvēts, autortehnika.
Autore Jevgēnija Loginova.
Izgatavots Rīgas Porcelāna rūpnīcā. 1987-1989.
Servīzes
Porcelāns, liets. Virsglazūras apgleznojums ar kobaltu un dzelzs sāļiem, lustras klājums.
Formas un dekora autore Inese Margēviča.
Izstrādāts kā kursa darbs studiju ietvaros Valsts Mākslas akadēmijā, izpildīts Rīgas Porcelāna rūpnīcā 1989.gadā.
Trauku grupa no sērijas “Ornamentālisms” (attēlā)
Porcelāns, autortehnika.
Autore Inese Margēviča.
Izpildīts Rīgas Porcelāna rūpnīcā 1994.gadā.
Servīze
Porcelāns, virsglazūras dekors: krāsas klājums, apgleznojums, zeltījums.
Formas un dekora autore Helga Ingeborga Melnbārde.
Izstrādāts studiju ietvaros Valsts Mākslas akadēmijā, konsultants Georgs Kruglovs, izgatavots Rīgas Porcelāna rūpnīcā. 1969.
Informāciju sagatavoja:
Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga.