Izstāde “Lila” Rīgas Porcelāna muzejā no 2017. gada 15. decembra līdz 2018. gada 11. februārim. Piedalās: Sanita Ābelīte, Gita Ābola, Arta Baltā, Ilze Emse-Grīnberga, Gundega Hagendorfa, Ieva Kalniņa, Elīna Titāne.
Izstāde “Lila” septiņām māksliniecēm ir noslēdzošā četru izstāžu ciklā, kas veltīta dienu un gadalaiku ritumam. Cikliskuma ideja caurvij visas izstādes tieši tāpat kā ikviena cilvēka dzīvi, pasaules kārtību un universa kustību.
Pirmā – pavasarim veltītā – izstāde “Smalkās radības” notika 2012. gadā Rīgas Porcelāna muzejā. 2014. gadā tā ceļoja arī uz Ķekavas un Ogres mākslas skolas izstāžu zālēm un “Ideju Bodi” Liepājā. Vasaras izstāde “Ziedēšana” notika galerijā “Apsīda”, savukārt veltījums rudenim – izstāde “Vespertīna” 2016. gadā tika atklāta galerijā “Istaba”, kā arī Ķekavas mākslas skolas izstāžu zālē.
Ziemai veltītās izstādes nosaukumam izvēlēts jēdziens no hinduisma kultūras. “Lila” apraksta realitāti kā dievu mijiedarbību ar cilvēcisko pasauli, kur rotaļā izpaužas dievu radošā daba. “Lila” var tulkot kā “dievu rotaļas” jeb “dievišķā rotaļa”. Radošuma aspekts ir būtisks, jo dievišķais iemājo mākslas darba radīšanas brīdī, savukārt spēles klātbūtne izpaužas gan ideju meklējumos, gan eksperimentos ar dažādiem – šajā gadījumā keramikas – materiāliem un tehnikām. Mākslinieces izstādei rada jaunus darbus un katra savā veidā interpretē tēmu. Septiņos rokrakstos atklājas ne tikai atšķirīgais, bet arī kopīgais un vienojošais.
Sanita Ābelīte ierastas trauku formas pārvērš mežģīnēm līdzīgos rakstu kopumos, kā arī veido figurālus tēlus, kas apdzīvo kompozīciju ''Baltā miniatūra''. Gita Ābola labprāt strādā ar figūrām, radot sev raksturīgu tēlu sistēmu. Darba "Mirklis" tēls attīstīts no čiekura formas un veidots no parafīna kā sveču figūriņa. Tas attēlo svētku gaidīšanas sajūtu, kas ietver gan skaistus sapņus, gan skaudru apliecinājumu zudušam mirklim. Arta Baltā strādā ar greznu porcelāna rāmju rakstiem, kas ir ietvars katra paša izvēlētam saturam. Darbs “Mānīgi mainīgā puse” atgādina, ka tas, ko redzam ir kā vienmēr mainīgs mirklis. Ilze Emse-Grīnberga veido konceptuāli piepildītas un vizuāli izteiksmīgas kompozīcijas un darbā “Uguns anatomija” izmanto porcelāna un citu materiālu – kā metāls, stikls, koks – savienojumu. Gundega Hagendorfa strādā ar ģeometriskiem ritmiem un virsmas faktūrām, radot ažūrus porcelāna veidojumus, dekorētus ar virsglazūras krāsām un glazūru. Ieva Kalniņa radījusi šķīvju ciklu "Gaišo atmiņu mūžīgais starojums" ar savu un pārējo izstādes mākslinieču portretiem. Elīna Titāne darbā “Lila” turpina eksperimentus, ko aizsāka pirms pieciem gadiem. Šķiedras tekstūras porcelāna virsmas faktūrā veido vizuālā tēla un materiāla saspēli.
Attēlā: izstādes plakāts. Dizaina autore Anitra Eglīte-Poikāne.